Kad sākam ko jaunu, ne vienmēr vajag sākt ar to pašu grūtāko. Katra lieta ir jāsāk ar mazumiņu, un ik soli jāturpina, lai paveiktu arī ko lielu. Kad sāku nodarboties ar izšūšanu, veidoju pavisam nelielus darbiņus, kurus pēc pabeigšanas iešuvu spilventiņā, pārveidoju par sienas glezniņu vai arī par lielisku dāvanu māsai vai vecmāmiņai. Vēlāk es jau sāku veidot lielākus un mazliet sarežģītākus darbus, kas prasīja daudz vairāk mana laika, bet pēc to pabeigšanas gandarījums par to bija daudz lielāks.
Šodien es varu teikt ka izšūšanai manā ikdienas dzīvē ir diezgan liela nozīme, jo arī tā, man palīdz brīžos, kad dzīvē īpaši neveicas un nervi draud neizturēt. Varbūt ne visiem tā liekas, bet manā gadījumā izšūšana un darbošanās ar adatu, mani nomierina, liek domāt par šo mirkli , nevis raizēties par to, ko iespējams nemaz nevaru labot vai izmainīt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru