Aktieri vienuviet

Katra jaunas mājas vietas meklēšana un pēc tam arī iepazīšana, liek cilvēkam kļūt radošām un padarīt šo vietu par savu personīgo ligzdiņu. Tāpēc, pēc tam, kad man atkal nācās pārvākties, man bija jāveido sava personīgā telpa. man smadzenēs sāka darboties mazās pelēkās šūniņas, un es sapratu, ka, lai radītu mājīgu vidi, man ir mazliet jāpadarbojas ar rokām un metodēm, ko jau sen nebiju izmantojusi.

Par izšūšanas mierinošo darbību es varētu stāstīt daudz un dikti, jo radot katru savu darbu, es to jūtu pati uz sevi. Īpaši šajā laikā, kad esmu no vienas puses nodarbināta ar bakalaura darba izstrādi.

Jau sen plānoju atgriezties pie izšūšanas, bet to izdarīju tikai šogad. daudz un ilgi plānoju, domāju, kas būtu tas, ko vēlētos redzēt savā istabā, kas būtu tas, kas mani raksturotu un padarītu dienu krāšņāku. Bet tad man iešāvās prātā pavisam traka ideja, ko tomēr beigās arī realizēju. Pēc katra pabeigtā gabala, man šī ideja likās aizvien trakāka, bet arī superīgāka, jo kurš gan izšūtu aktieru sejas

  

Tomēr darbs ir padarīts un nu man ir milzīgs prieks un gandarījums par to, kas ir iznācis gala rezultātā, apsolu nepadoties un turpināt, attīstīt šo talantu darboties, radot aizvien vairāk darbu .

Lieldienu laiks

Tuvojoties kādiem svētkiem, parasti mani pārņem tādas dīvainas sajūtas, kas liek kaut ko darīt. Arī šajās pēdējās dienās, man ir neliels dzinulis izveidot lieldienu noskaņu gan mājās, gan arī skolā.

Varbūt daudziem, tas ko es daru var likties mazliet bērnišķīgi vai pārāk viegls, ko var izdarīt jebkurš, bet man nav svarīgi, šajā lapā parādīt lietas, kas ir iespējamas tikai augstas klases profesionāļiem, bet pastāstīt par savām izjūtām un personīgo pieredzi, lietās kas man patīk :)

Lieldienās mums vienmēr asociējas tieši ar cālīšiem, vai zaķīšiem un protams ar skaistām lieldienu olām, kuras mūs katros svētkos priecē uz galda.
Tomēr pirms pašiem svētkiem, apmeklējot lekcijas, satiekot draugus, arī šajās dienās gribas sākt priecāties par šiem svētkiem un to kopējā bariņā atzīmēt.

Tieši tāpēc man radās neliela ideja izveidot skaistas zaķu sejiņas un tādējādi iepriecināt draugus skolā, protams tas ir mazliet bērnišķīgi, bet kādreiz jau taču tā var :)

Tauriņu uzlidojums

Dažreiz, lai nomierinātu prātu un atgūtu stabilitāti zem kājām, vajag ļauties pavisam neparastām lietām. Tu vari doties pie dabas, izbaudīt mieru, klusumu, svaigu gaisu, tu vari savu prātu aizpildīt dodoties uz sporta zāli, vai kādu restorānu, tu vari ķerties arī pie pavisam nevēlamām nodarbēm,  bet tomēr es, skatoties no savas pieredzes, iesaku pavisam citu veidu. Šādos brīžos es labāk ņemu rokā papīru, šķēres, līmi un ja vajadzīgs vēl ko, un sāku darboties ar to. Papīra locīšana, griešana un līmēšana, liek aizmirst par visām problēmām un stresa lietām, kas uz doto brīdi nodarbina.

Pēdējās dienās man īpaši, tieši dēļ skolas un tās darbiem, bija ļoti daudz sakrājies, kas man bija jādabū ārā. Nelielu mieru un relaksāciju deva tieši jaukais laiks, kas šobrīd patīkami priecē ārā, bet atgriežoties mājās, atkal atgriezās uztraukums un domas par skolu. Bet pazīstos sevi un saprotot, kas man var palīdzēt, man ienāca prātā izveidot, ko tādu, kas arī iekštelpās man atgādinās jauko pavasari.

Kā pirmais, ko mēs vienmēr gaidām ir tieši taureņu parādīšanās un it īpaši pirmā, lai varam kaut tikai iekšēji saprast, kas mūs gaida vasarā. Tieši tāpēc es izveidoju nelielu sienas dekoru, kurā ir redzami tieši skaistie vasaras vēstneši, dažādas krāsās. To formas, un līnijas kā tie izvietojušies, atgādina vasarīgu vasaras danci, ko ikdienu varam novērot saulainā vasaras dienā, tuvējā pļavā vai mežmalā. Lai gan tas ir tikai no papīra izveidots, tas ierauj sevī un sauc līdzi dejā.

Daba jūsu mājā

Brīnišķīgais skats, kas šobrīd paveras aiz loga, padara dienu spilgtāku un dod daudz lielāku spēku un enerģiju. To visu mums dod brīnišķā saule, koku, krūmu un zāles atdzimšana, pavasarīgais gaiss, kas gaida ik katru no mums. Šādā laikā aizvien vairāk es domāju par to, kā es savā mājā varētu ienest to pašu, svaigumu atdzimšanu. Viens protams ir iziet līdz tirgum un nopirkt duci tulpju, tās novietot uz istabas galda un gaidīt līdz to ziedi atvērsies, lai atvērtu arī savas sirdis.

Tomēr ir arī otrs veids, kas prasa mazliet vairāk radošu ideju, pirkstu veiklības un protams neapturamas izdomas. Pavisam nejauši sēdēdama mājās,es domāju, kā lai atdzīvinu savu istabu, lai to padarītu mazliet dzīvāku. Un nākamajā brīdi jau atbilde man bija rokā. Mēs varam radīt lieliskas glezniņas, ko novietot pie sienas, bet tam obligāti nevajag izmantot krāsas, vai audumu. dažreiz vajag paņemt tikai nelielu kartona loksni, kas manā gadījumā bija konfekšu kaste, un izmantojot materiālus no dabas izveidot lielisku dabas ainavu. Ķērpji, dažādi čiekuri, kastaņi un pat neliela sloksne bišu vaska, kā arī pacietība un māksla ļauties sajūtām. Un pēc neilga laika jau jūsu mājā, kaut arī neliela daļa, bet tomēr daļa dabas skaistuma.

Ziedu burvība

Vai zināt kāpēc daudzi cilvēki saka, ka tieši vasara ir viņu mīļākais un gaidītākais laiks visā gadā. Protams, tas ir saulītes, atvaļinājumu, pludmales, ceļojumu un daudzu citu lietu dēļ. Bet ļoti daudziem vasara asociējas tieši ar ziediem, to smaržām, krāsām, formām. Pati varu teikt, ka tā ir ideāla sajūta, ka vari dienu sākt tieši ar skaisto ziedu smaržām, mirklī kad sper soli ārpus mājām. Tev obligāti nevajag doties uz speciāli iekārtotu dārzu pie mājām, lai to izjustu. Vasarā ziedi ir visur, īpaši laukos, kur katra pļava ir krāsu pārpildīta un vilina katru garām gājēju. Bet pat dzīvojot pilsētā, tā būtu Rīga vai Cēsis, ik uz soļa mēs saskaramies ar puķupodiem, kuros atrodas krāsainas un smaržīgas ziedu galviņas, kas veras uz mums, un mūs pievilina.

Tomēr pienākot ziemai, kurā ar ziediem saskaras retais, un arī istabā nelielā puķupodā, cilvēku sirdīs rodas skumjas sajūtas, kas liek rīkoties mazliet radoši. No papīra, vienalga kāds tas būtu, var radīt neiedomājamas lietas, kas cilvēkiem liks atcerēties skaistās vasaras dienas, ziedu skaistumu.


Šajā rakstā, es gribēju parādīt, ka paņemot nelielu papīra loksni, un ap to mazliet padarbojoties, var radīt lielisku ziedu, ko pēc tam pakārt vai nu pie griestiem, vai pielikt pie sienas. Un tas viss prasa pavisam nelielu laika sprīdi, un paralēli visam šim procesam var darīt arī ko citu, piemēram, noskatīties kādu jauku filmu vai seriāla epizodi. :)

Neparastu krāsu burvība

Lai gleznotu kaut ko uz papīra ne vienmēr ir vajadzīgas ūdens krāsas, guašu krāsas vai kādās citas līdzīgas krāsas, bet, lai būtu mazliet interesantāk, var izmantot pavisam ko citu.

Tas jau bija pirms pāris gadiem, kad vēl domāju par to, ka man ir vajadzīga kosmētika, nagi vienmēr ir jāuzkrāso un vienmēr ir jāizskatās lieliski. Man mājās bija sakrājušās ļoti daudzas nagu lakas, kas pēkšņi man bija apnikušas un es īsti nezināju, ko, lai ar viņām daru. Nākamajā brīdī, man rokās jau bija kartona sloksne, otiņa un es visas tās krāsas sāku smērēt pa šo sloksni. Un tā pavisam īsā un tomēr radošā laika posmā es atbrīvojos no liekajām krāsām un radīju vietu jaunām.

Tāpēc nekad nav jādomā par to, ja tev mājās nav krāsu, tu nevari darīt to, ko esi ieplānojis. Paskatoties apkārt, tu vienmēr atradīsi, kaut ko, kas aizstās katru krāsu, ko jums vajag.

Šādā veidā tu vari nevajadzīgas lietas izmantot pavisam lietderīgi, tomēr ne tikai šī iemesla dēļ es ko tādu darīju. Darbošanās ar krāsām, pirkstiem, mazliet iztēles, spēj uzmundrināt un paraudzīties uz dzīvi no mazliet citas puses un no citām krāsām.

Mazliet pirkstu veiklības

         Kad sākam ko jaunu, ne vienmēr vajag sākt ar to pašu grūtāko. Katra lieta ir jāsāk ar mazumiņu, un ik soli jāturpina, lai paveiktu arī ko lielu. Kad sāku nodarboties ar izšūšanu, veidoju pavisam nelielus darbiņus, kurus pēc pabeigšanas iešuvu spilventiņā, pārveidoju par sienas glezniņu vai arī par lielisku dāvanu māsai vai vecmāmiņai. Vēlāk es jau sāku veidot lielākus un mazliet sarežģītākus darbus, kas prasīja daudz vairāk mana laika, bet pēc to pabeigšanas gandarījums par to bija daudz lielāks.
   

  Šodien es varu teikt ka izšūšanai manā ikdienas dzīvē ir diezgan liela nozīme, jo arī tā, man palīdz brīžos, kad dzīvē īpaši neveicas un nervi draud neizturēt. Varbūt ne visiem tā liekas, bet manā gadījumā izšūšana un darbošanās ar adatu, mani nomierina, liek domāt par šo mirkli , nevis raizēties par to, ko iespējams nemaz nevaru labot vai izmainīt.